Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmas “Prototech” atbalstu tapuši seši prototipi šobrīd tik aktuālajā viedās enerģētikas nozarē.
LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs uzsver, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā viedā enerģētika ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ikviens piedzīvo energoresursu dārdzību – jebkurš risinājums, kas sniedz kaut nelielu ietaupījumu, ir būtisks ieguvums.
“Projekti viedās enerģētikas jomā efektivizē procesus, kā arī ir videi draudzīgāki. Vairāki viedās enerģētikas risinājumi, ko atbalstījām programmā, domāti mājsaimniecībām, bet ir arī tādi, kas efektīvāk pielietojami pie nelielām ražotnēm. Un ir arī divējāda pielietojuma risinājumi, kurus var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem”, saka A. Berdņikovs.
“Prototech” programmā uzņēmēji savu prototipu izstrādei varēja saņemt līdz 15 tūkstošiem eiro. Viņš uzsver, ka šāda summa bieži vien ir pietiekama, lai izstrādātu prototipu informācijas tehnoloģiju jomā, bet fizisku produktu gadījumā tas ne vienmēr ir gana. “Tāpēc es priecājos, ka bija viedās enerģētikas projekti, kam arī ar tik mazu finansējumu izdevās nonākt pie daudzsološiem prototipiem,” piebilst A. Berdņikovs.
Strādā pie efektīvākiem saules paneļiem un siltuma izmešu izmantošanas
SIA “Hydrokapillar Tech” bija ideja par saules paneļu dzesēšanu, lai palielinātu to elektrības ražošanas efektivitāti, palēninātu degradāciju un izmantotu siltuma izmešus no paneļiem siltā ūdens sagatavošanai un apkurei. Lai no idejas nonāktu līdz prototipam, komanda nolēma pieteikties “Prototech” atbalsta programmā.
“Mūsu iecere bija radīt strādājošu prototipu, kas praksē pierādītu teorētiskos pieņēmumus. Programmas gaitā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku palīdzību izstrādājām prototipu un veicām testa mērījumus. Uz to pamata var sākt prototipa pārbaudi reālos apstākļos, lai iegūtu datus, kuri būtu noderīgi tālākai produkta komercializācijai,” teic SIA “Hydrokapillar Tech” izpilddirektore Sandra Bukane.
Jau martā uz uzņēmuma ēkas jumta ir plānots uzstādīt gan jauno prototipu, gan saules paneļus, kas nav aprīkoti ar dzesēšanas sistēmu, lai veiktu abu tehnoloģiju salīdzinājumu. “Aktuālie dati ir ļoti būtisks faktors, lai tālāk komercializētu kopējo sistēmas risinājumu,” uzsver S. Bukane.
Viņa saskata lielu potenciālu kapilāru tehnoloģijai ne tikai ēku apkures un dzesēšanas jomā – kapilārie siltummaiņi ir izmantojami arī siltumnīcās, kā arī citu procesu apkurei un dzesēšanai un siltuma izmešu savākšanai. “Eiropas Savienībā notiek virzība uz zemas temperatūras apkures risinājumu ieviešanu un siltumsūkņu plašāku izmantošanu ne tikai individuālo māju segmentā, bet arī centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē. Tāpat šobrīd ir aktualizējusies tēma par dažāda veida siltuma izmešu savākšanu un izmantošanu. Mūsu risinājums labi iekļaujas šajā aktualitātē, un aptver arī saules paneļu elektrības ražošanas efektivitātes paaugstināšanas un to lēnākas degradācijas aspektus,” piebilst S. Bukane.