Eiropas Zaļais kurss
2019.gada decembrī Eiropas Savienība pieņēma stratēģiju – Eiropas Zaļais kurss.
Eiropas Komisija ir izvirzījusi kā mērķi klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam.
Direktīvā 2012/27 / ES par energoefektivitāti (ar grozījumiem 2018. gadā) ir noteiktas būtiskas energotaupības prasības būvniecības nozarē ES dalībvalstīs, ieskaitot gandrīz nulles enerģijas ēku (nZEB) obligātu būvniecību no 2020. gada.
Šīs prasības ir iekļautas arī Latvijas normatīvajos aktos.
Ministru kabineta noteikumi Nr.383 “Par ēku energosertifikāciju” paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis un energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēm ir gandrīz nulles enerģijas ēka.
ES fondi energoefektivitātei un CO2 emisiju samazināšanai
Saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa vadlīnijām periodā no 2021.-2027.gadam lielākais apjoms no ES piešķirtajiem līdzekļiem Latvijai tiks novirzīts klimata pārmaiņu tēmai – vairāk kā 3 mljrd. EUR.
Tā kā saņemot ES atbalsta finansējumu ir jānorāda potenciālais SEG emisiju un siltuma zudumu samazinājums pēc projekta realizācijas, tad Hydrokapillare tehnoloģijas izmantošana (īpaši apvienojumā ar siltumsūķniem, kas izmanto atjaunīgos resursus) palīdzēs piesaistīt ES fondu finansējumu Jūsu projektam, kas tiek piešķirts konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos pieteikumus.
Tā ir lieliska iespēja saņemt granta atbalstu 50% apmērā vai pat vairāk, sakārtot Jūsu īpašumu un nodrošināt zemas izmaksas un lielisku komfortu nākotnē!
Pieejamās finansējuma programmas energoefektivitātei
Daudzdzīvokļu mājām:
2022. gada 14. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Jaunā atbalsta programma pašlaik tiek skaņota ar Eiropas Komisiju.
Privātmāju īpašniekiem:
Kopš 2022.gada marta ir pieejamas divas valsts atbalsta programmas, kas tiek īstenotas, lai paaugstinātu dzīvojamo māju energoefektivitāti:
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programma ar kopējo finansējumu 30 mlj.EUR un
- Attīstības finanšu institūcijas Altum programma ar kopējo finansējumu 3,27 mlj.EUR.
Programmu salīdzinājums un nosacījumi pieejami šeit → VARAM un EM programmu salīdzinājums
Uzņēmumiem:
2022. gada 7. jūnija sēdē Ministru kabinets apstiprināja Latvijā pirmo Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kuras ievaros uzņēmumiem būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai.
Pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums programmas ietvaros ir 80,5 milj. EUR, kur 30,58 milj. EUR paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai un 50 milj. EUR pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām.
Atbalsts uzņēmumiem būs pieejams kā finanšu institūcijas "Altum" aizdevums vai "Altum" paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai - maksimālā aizdevuma summa ir 5 milj. EUR ar aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem. Savukārt atbalsts tiks piešķirts kā kapitāla atlaide jeb finanšu institūcija "Altum" samazinās aizdevuma apmēru 30 % apmērā, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR, pēc tam, kad projekts būs realizēts un tiks sasniegti mērķa rādītāji.
Sniedzam konsultācijas finansējuma piesaistei un ES fondu konkursa pieteikumu sagatavošanā un iesniegšanā.
Ēku energoefektivitātes klases
Pasīvā māja
Māju klasifikācijas virsotnē atrodas „Pasīvā māja”– nulles energopatēriņa māja, kurai ir minimāls energopatēriņš (< 15 kWh/m²gadā) un kurai faktiski nav nepieciešama apkure. Tomēr jārēķinās, ka pasīvās mājas cena par 20 – 30 % pārsniedz mūsdienīgu A, B un C energoefektivitātes klases ēku būvniecības izmaksas.
Ņemot vērā normatīvās prasības par jaunbūvju atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem, kā arī veco ēku padziļinātu renovāciju, kad ir jārēķinās ar esošo būvkonstrukciju stāvokli, optimāls risinājums izmaksu samazināšanai ir zemas temperatūras apkures sistēmu izmantošana kopā ar atjaunojamiem energoresursiem, piemēram gaiss-ūdens vai zemes siltumsūkņiem, kā arī solāro paneļu uzstādīšana uz ēkas jumta.
Hydrokapillare ūdens kapilāru plašu sistēma darbojas ar viszemāko apkures temperatūru (+25-32°C) salīdzinājumā ar tirgū pieejamiem citiem zemgrīdas apkures risinājumiem.
Hydrokapillare sistēmas pielietošana sniedz arī unikālu priekšrocību izmantot to telpu dzesēšanai vasaras laikā bez papildus ieguldījumiem.
Indikatīvs piemērs:
Indikatīvs dažādu apkures sistēmu darbības efektivitātes salīdzinājums balstoties uz piemēru: Ziemeļvācija no spetembra beigām līdz maija sākumam. Siltumsūkņa efektivitātes rādītāji siltumenerģijas ražošanai, kas mainās atkarībā no āra temperatūras un enerģijas nesēja turpgaitas temperatūras.
Ūdens kapilāru plašu sistēmas izmantošana apvienojumā ar efektīvu gaiss-ūdens siltumsūkni ļauj B un C klases ēkas energopatēriņu samazināt vairākas reizes un izdevumus par apkuri – līdz pasīvās ēkas līmenim.
SIA Hydrokapillar Tech piedāvā arī iestrādāt kapilāru plates ēkas pamatos, lai apvienojumā ar siltumsūkni izmantotu zemes enerģiju ēkas apkurei un dzesēšanai, kā arī ģeotermālo kontūru no ūdens kapilāru platēm.
Ko darīt, ja Jums nav iespēju uzstādīt siltumsūkni un solāros paneļus?
Hydrokapillare ūdens kapilāru plašu sistēma nodrošinās būtisku izmaksu ekonomiju arī gadījumā, ja tā tiks pieslēgta centralizētai siltumapgādei vai citam apkures enerģijas avotam (granulu katlam, kondensācijas gāzes katlam utt.).
Piemēram, 50 m2 dzīvokļa Rīgas centrā apkures izmaksas apkures sezonā līdz Hydrokapillare sistēmas uzstādīšanai bija EUR 36,00 (bez PVN) mēnesī. Pēc Hydrokapillare zemgrīdas apkures sistēmas uzstādīšanas izmaksas samazinājās līdz 20 EUR/mēnesī.
SIA Hydrokapillar Tech kopā ar sadarbības partneriem piedāvā izstrādāt kompleksu risinājumu Jūsu ēkas apkures un dzesēšanas izmaksu ekonomijai un tās atbilstībai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkai.